Mājokļu dekarbonizācija ir aktuāla ilgtspējības problēma. Tas ir jaunākais papildinājums globālās paradigmas izmaiņām ilgtspējīgākas ekonomikas virzienā. Autobūves nozarē, lauksaimniecībā un pat gaisa satiksmes jomā jau ir veikti centieni samazināt vai novērst oglekļa emisiju no enerģijas avotiem. Nākamie sarakstā: mājokļi.
Dekarbonizācija ir pievērsusi arī Eiropas politikas veidotāju uzmanību. ES nesen īpaši apņēmās “spēlēt centrālu lomu” siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeņa sasniegšanā līdz 2050. gadam.
Valsts līmenī Nīderlande atvadīsies no gāzes, Francijas valdība stimulē ar eļļu kurināmo apkures katlu nomaiņu, Somija plāno panākt oglekļa ziņā neitrālu stāvokli līdz 2035. gadam, un Lejasaustrija ir aizliegusi eļļas kurināmā izmantošanu jaunbūvju apkurei.
Cēli mērķi, taču kā šīs valstis tos sasniegs? Tās liek likmi uz siltumsūkņiem. Uzņēmumā Daikin mēs esam pārliecināti, ka tām ir taisnība. Siltumsūkņi ir vairāk nekā gatavi dekarbonizēt mājas. Tā nav nākotnes tehnoloģija, bet gan pierādīts risinājums, kas ir gatavs ieviešanai plašākā sabiedrībā.
Psiholoģiski izaicinājumi
Mūsdienu Zviedrijā siltumsūkņi ir standarta apkures sistēma. Dažās Eiropas valstīs siltumsūkņu tirgus daļa aizņem pat 50 procentus attiecībā uz jaunbūvēm.
Šķiet, ka rezerves daļu tirgū tie vēl nav tik populāri mājas īpašnieku vidū. Galvenais izaicinājums siltumsūkņu plašākai ieviešanai šajā tirgū, šķiet, ir nevis tehnoloģisks, bet gan psiholoģisks.
Daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, kā darbojas siltumsūknis.
Citi uzskata, ka siltumsūkņi rada troksni, neizskatās labi vai vienkārši vēl nav pietiekami uzticami. Varbūt māju īpašniekiem par siltumsūkņiem joprojām ir nepamatoti pieņēmumi vienkārši tāpēc, ka siltumsūkņu inovācijas temps ir ļoti straujš.
Viens no šiem (novecojušajiem) pieņēmumiem varētu būt efektivitāte, kas vēl nesen varēja ietekmēt rentabilitāti un no ieguldījumiem gūtos ienākumus.
Gaisa-ūdens siltumsūkņiem parasti ir vērojams efektivitātes kritums, pazeminoties āra temperatūrai. Temperatūrās zem nulles siltumsūkņiem parasti vajadzēja nelielu palīdzību no elektrotīkla, lai nodrošinātu nepieciešamo komfortu. Tas, protams, var atsvērt izmaksu ietaupījumu un emisiju samazinājumu, ko nodrošina siltumsūkņi.
Jaunākas paaudzes siltumsūkņi arvien labāk spēj nodrošināt augstu efektivitāti pat zemākā āra temperatūrā. Mūsu jaunākajam gaisa-ūdens siltumsūknim - Daikin Altherma 3HHT modelim, nav nepieciešama papildu enerģija, kamēr āra temperatūra nenokrītas līdz mīnus 15 grādiem pēc Celsija. Tādi jaunievedumi kā 3HHT nozīmē pagrieziena punktu siltumsūkņiem kā fosilā kurināmā apkures katlu aizstājējiem.
Vēl viena psiholoģiska barjera ir uzstādītāju un arhitektu zināšanu trūkums, kas traucē gūt viņu atbalstu. Mums kā nozarei ir jāsasniedz arī citi uzstādītāji un speciālisti, nevis tikai tie “siltumsūkņu atbalstītāji”, kas jau pārzina gaisa kondicionēšanu.
Mums jāuzsāk sarunas ar uzstādītājiem, kas pārsvarā ir strādājuši ar fosilā kurināmā apkures katliem. Mums vajadzētu viņiem atvieglot siltumsūkņu ieteikšanu rezerves daļu tirgū, vienkāršojot to uzstādīšanu ar lieliska dizaina palīdzību.
Uzņēmumā Daikin tas ir mūsu galvenais pienākums, jo, mūsuprāt, tas ievērojami paātrinās siltumsūkņu ieviešanu. Regulējums var nodrošināt stimulu virzībai pareizajā virzienā. Nīderlande ir lielisks piemērs: tā jau piedāvā apmācības uzstādītājiem par atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tas palīdz veicināt atjaunojamās enerģijas apkures risinājumu izmantošanu.
Citos tirgos pietiek ar stimulu likvidēšanu fosilā kurināmā izmantošanai, lai novērstu šķērsli ilgtspējīgāku alternatīvu ieviešanai. Piemēram, Beļģijā gāzes cena ir salīdzinoši zemāka par elektroenerģijas cenu.
Lai pārietu uz siltumsūkņiem, ir nepieciešama visu ieinteresēto pušu izpratne un uzmanība.
Mērķis
Bet mūsu mērķis ir diezgan skaidrs: mēs vēlamies, lai katrā Eiropas mājoklī būtu siltumsūknis. Nevienu jaunbūvi nevajadzētu aprīkot ar fosilā kurināmā apkures katlu, un nevienu veco apkures katlu nevajadzētu nomainīt pret jaunu apkures katlu. Mēs centīsimies pārvarēt noturīgos tehnoloģiskos un psiholoģiskos šķēršļus, neatlaidīgi radot jauninājumus.
Mēs to uzskatām par neatņemamu mūsu 2050. gada vides redzējuma daļu, kas ir mūsu apņemšanās nodrošināt drošu un veselīgu gaisa vidi, vienlaikus cenšoties samazināt CO² emisijas līdz nullei. Un mēs vēlamies tos padarīt ērti lietojamus un pievilcīgus.
Galvenā ir uzticamība, augstā CO² emisiju līmeņa samazinājums, efektivitāte un klusums. Tā ir daļa no mūsu apņemšanās būt galvenajam novatoram.
