Eiropa vēlas kļūt par pirmo oglekļa emisiju ziņā neitrālo kontinentu līdz 2050. gadam, un ES Komisijas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55%. Uzņēmumā Daikin mēs atbalstām šo ievirzi un centīsimies līdz 2050. gadam kļūt par oglekli neradošu uzņēmumu globālā mērogā.1
Eiropas zaļā kursa investīciju plāns2 vēlas piesaistīt ieguldījumus (vismaz) 1 triljona eiro vērtībā no Eiropas Savienības, valstu valdībām un privātā sektora, lai dekarbonizētu Eiropas Savienības teritoriju.3 Tagad, kad saskaramies ar COVID-19 pandēmiju un ekonomisko krīzi, Zaļā kursa investīciju plāns ir arī Nākamās paaudzes ES (Next Generation EU) pamatā, kas ir 750 miljardus eiro vērta Eiropas programma tās atkopšanai no COVID-19.
Eiropas dekarbonizācija un atkopšanās no COVID-19 pandēmijas ir vērienīgi izaicinājumi. Iepazīstinot ar Zaļo kursu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja tā nozīmi Eiropā pielīdzināja cilvēka nogādāšanai uz Mēness. Mēs ar nepacietību gaidām, kā ES un tās dalībvalstis, īstenojot Zaļo kursu, veicinās zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju, piemēram, siltumsūkņu, izstrādi, nodrošinot godīgu cenu enerģijai, balstoties uz oglekļa emisiju apmēru, un novēršot stimulus fosilā kurināmā apkures sistēmu izmantošanai.
Kāpēc siltumsūkņi?
Šobrīd Eiropas ēku nozare ir atbildīga par aptuveni 36% no visām CO2 emisijām Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka gandrīz 50% no Savienības enerģijas galapatēriņa tiek izmantoti apkurei un dzesēšanai, no kuriem 80% tiek izmantoti ēkās4, šīs nozares dekarbonizācijas potenciāls ir milzīgs.
- Siltumsūkņi ir pārbaudīts risinājums, turklāt Eiropai ir vajadzīgā tehnoloģija, zināšanas un investīcijas, lai paplašinātu šī risinājuma izmantošanu. Mūsdienu siltumsūkņi ir gatavi un piemēroti ES zaļā kursa īstenošanai visdažādākajās ēkās: vienģimenes ēkās vai daudzdzīvokļu namos, renovētās ēkās vai jaunbūvēs, mazās vai lielās komerciālajās ēkās vai rūpniecības kompleksos.
- Siltumsūkņi ir zemas oglekļa emisijas apkures tehnoloģija. Par katru kWh no nepieciešamā siltuma siltumsūkņa radītā oglekļa emisija ir uz pusi mazāka par to, ko rada augstas efektivitātes gāzes apkures katls, taču tā radītās potenciālās oglekļa dioksīda pēdas ir vēl mazākas, pateicoties turpmākai ES elektroenerģijas ražošanas dekarbonizācijai5.
- Siltumsūkņos tiek izmantota atjaunojamā enerģija, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes termiskā enerģija. Šie atjaunojamie enerģijas avoti ir plaši pieejami Eiropā, tāpēc nav vajadzības tos importēt.
- Siltumsūkņi arvien vairāk izmantos atjaunojamo elektroenerģiju un ir procesā, lai kļūtu par klimata ziņā neitrālu risinājumu. Piemēram, ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam ES atjaunojamās elektroenerģijas ražošana vismaz dubultosies, no pašreizējiem 32% palielinoties līdz aptuveni 65% vai pat lielākam apjomam6.
- Turklāt siltumsūkņi ir būtiski elektrotīkla līdzsvarošanā, kas vēl vairāk atbalstīs atjaunojamās enerģijas ražošanas izvēršanu, piemēram, nodrošinot termiskās enerģijas akumulāciju un kalpojot kā instruments enerģijas piegādes un pieprasījuma elastīgai līdzsvarošanai.
Ieguldīšana siltumsūkņos arī veicina ES ekonomisko izaugsmi, jo šie produkti Eiropā tiek plaši izstrādāti un ražoti. Piemēram, uzņēmumam Daikin Eiropā ir pētniecības un attīstības centrs un 5 rūpnīcas, kas saistītas ar siltumsūkņu tehnoloģiju.
Katrs siltumsūkņu tehnoloģijā ieguldītais eiro ir eiro, kas ieguldīts vietēju darbavietu radīšanā. Siltumsūkņu nozarē Eiropā kopumā strādā 225 000 cilvēku7. Jauni un turpmāki ieguldījumi atjaunojamajā siltumapgādē nodrošinās dividendes gan Eiropas ekonomikai, gan mūsu videi.
Zviedrijas veiksmes stāsts
Zviedrija 20. gadsimta 80. gados ieviesa vērienīgu politiku ar fosilo kurināmo darbināmu apkures katlu nomaiņai pret siltumsūkņiem. Šobrīd siltumsūkņi ir zviedru māju apkures standarts. Šis stimuls padarīt siltumsūkņus par standarta mājokļu apkures tehnoloģiju no 1990. līdz 2018. gadam palīdzēja samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju par 33,7 %8.
Citas Eiropas valstis sāk sekot šim piemēram. Nesen tādas valstis kā Francija, Vācija, Itālija un Nīderlande ir uzsākušas līdzīgus siltumsūkņu izmantošanas veicināšanas un apkures katlu nomaiņas pasākumus.
Stimulu novēršana augstas oglekļa emisijas apkures izmantošanai
Pamatojoties uz ES Zaļā kuras iniciatīvu, politikas veidotāji ES dalībvalstīs dekarbonizācijas panākšanai var rīkoties divos līmeņos.
Pirmkārt, ES dalībvalstis varētu apņemties pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu. Ir pakāpeniski jāsamazina visvairāk piesārņojošo apkures sistēmu izmantošana. Austrija no 2020. gada janvāra vairs neļauj jaunās mājās uzstādīt ar eļļu kurināmus apkures katlus. Šī ir lieliska iniciatīva. Politikas veidotāji varētu izvairīties no stimuliem fosilo kurināmo izmantošanai. Pat šobrīd tieši vai netieši stimuli veicina ar eļļu vai gāzi kurināmu apkures katlu izmantošanu, pateicoties vērā siltumsūkņiem un apkures katliem piemērotos atšķirīgos nodokļus.
Otrkārt, atjaunojamām tehnoloģijām ir vajadzīga vienlīdzīga konkurence. Elektroenerģijas un gāzes cenu starpība daudzās dalībvalstīs ir pārāk liela, lai siltumsūkni padarītu par ekonomiski izdevīgu ieguldījumu ES pilsoņiem9. Stimuli var likvidēt šo starpību uz noteiktu laiku, taču enerģijas izmaksām ilgtermiņā vajadzētu vairāk atspoguļot oglekļa intensitāti. Oglekļa emisijām uzliktā cena var veicināt turpmāku emisiju samazināšanu, paplašinot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) attiecībā uz visām fosilo kurināmo dedzināšanas procesā radītajām emisijām ēkās un pārskatot Enerģētikas nodokļu direktīvu10.
Patērētāju motivēšana
Patērētāji, kuri vēlas nomainīt fosilā kurināmā sistēmas, ir jāmotivē tuvāk aplūkot siltumsūkņu izmantošanu. Nozare nerimstoši rod inovatīvus risinājumus, lai vairotu siltumsūkņu pievilcību, apvienojot produktu īpašības, cenas, dizainu un draudzīgumu gan uzstādītājam, gan galalietotājam11. Nozare var pielikt vairāk pūļu, lai izskaidrotu siltumsūkņu priekšrocības, vairojot galalietotāju informētību par tiem.
Valdības pievērš patērētāju uzmanību siltumsūkņiem, izmantojot stimulus dzīvojamo māju renovācijai, taču arī citi līdzekļi varētu padarīt siltumsūkņus par izdevīgu izvēli, piemēram, atjaunojamās enerģijas izmantojuma atspoguļošana ēkas kopējā energoefektivitātes rādītājā. Tas raida spēcīgu signālu un mudina patērētājus detalizēti aprēķināt kopējās īpašuma izmaksas un ekoloģiskās priekšrocības12. Šajā brīdī siltumsūkņu priekšrocības patērētājiem kļūs acīmredzamas.
Pieejamība visiem eiropiešiem
Valdības stimuli īstermiņā var palīdzēt paātrināt pāreju uz oglekļa ziņā neitrālu apkuri un padarīt siltumsūkņus pieejamus visiem eiropiešiem, taču ilgtermiņā precīzām enerģijas cenām un pareizai norādei par ēkas energoefektivitāti un oglekļa emisiju ir jābūt galvenajai motivācijai, kāpēc galalietotājs vēlas ieguldīt siltumsūkņa tehnoloģijā.
Zviedrijas un citu Eiropas valstu piemēri rāda, ka šī stratēģija darbojas. Piemēram, Francija un Vācija ir ieviesušas plašus un populārus ar eļļu kurināmu apkures katlu nomaiņas pasākumus. Turklāt Itālija uzsāka savu “Superbonus” programmu, lai veicinātu siltumsūkņu izmantošanu, pateicoties 110% nodokļu atmaksai.
Daikin kopā ar citiem siltumsūkņu nozares līderiem uzņemsies izaicinājumu nodrošināt, ka galalietotāji ir informēti par siltumsūkņiem un to priekšrocībām. Mēs arī katru dienu strādājam pie tā, lai izveidotu labi apmācītu uzstādītāju bāzi, kas nodrošinātu pareizu uzstādīšanu un vienkāršu turpmāko uzturēšanu patērētājam.
Kas tālāk?
Uzņēmums Daikin sev ir izvirzījis mērķi līdz 2050. gadam kļūt par oglekli neradošu uzņēmumu globālā mērogā. Mēs esam pārliecināti, ka visām iesaistītajām pusēm - politikas veidotājiem, nozares līderiem un patērētājiem - ir viens mērķis, proti, likt pamatus oglekļa ziņā neitrālai nākotnei. Kopā mēs varam dekarbonizēt apkures nozari Eiropā un sasniegt Zaļā kursa drosmīgo mērķi. Mums vienkārši ir jārīkojas tūlīt.
1 Daikin Environmental Responsibility, https://www.daikin.eu/en_us/about/environmental-responsibility.html
2 European Commission, Questions and answers, skatīts: 2020. gada 14. septembrī, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_20_24
3 European Parliament, ‘Europe’s one trillion climate finance plan’, skatīts: 2020. gada 6. augustā, https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/society/20200109STO69927/europe-s-one-trillion-climate-finance-plan
4 An EU Strategy for Heating and Cooling, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0051&from=EN, Staff Working Documents, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016SC0024&from=EN
5 VHK Review study Ecodesign and Energy labelling of Space and combination heaters, Task 5, Figure 7, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://ecoboiler-review.eu/Boilers2017-2019/downloads/Boilers%20Task%205%20final%20report%20July%202019.pdf
6 Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://ec.europa.eu/clim021a/sites/clima/files/eu-climate-action/docs/com_2030_ctp_en.pdf
7 European Commission, ‘Competitiveness of the heating and cooling industry and services’, skatīts 2019. gada 28. jūnijā, https://www.euneighbours.eu/sites/default/files/publications/2019-08/20190822%20MJ0319513ENN.en_.pdf
8 International Energy Agency, Sweden country profile, skatīts: 2020. gada 14. septembrī, https://www.iea.org/countries/sweden
9 Eurostat, Electricity price statistics: Statistics explained, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/45239.pdf
10 Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, skatīts: 2020. gada 17. septembrī, https://ec.europa.eu/clim021a/sites/clima/files/eu-climate-action/docs/com_2030_ctp_en.pdf
11 Skatīt Daikin’s Altherma 3 H HT: https://www.daikin.eu/en_us/product-group/air-to-water-heat-pump-high-temperature/daikin-altherma-3h-ht.html
12 Daikin, piemēram, uzstādītājiem un patērētājiem nodrošina risinājumu izvēles instrumentu “Stand by me”, https://standbyme.daikin.eu/
