Cilvēki, kas sirgst ar astmu, nepriecājas par karstām vasaras dienām. Šo stāvokli saasina tādi vides faktori kā mitruma un temperatūras svārstības. Tas rada nepieciešamību šos faktorus iespēju robežās kontrolēt. Pretēji izplatītam pieņēmumam gaisa kondicionēšana var ievērojami palīdzēt astmatiķiem.
Astmas cēloņi
Precīzi astmas cēloņi nav zināmi, taču šo stāvokli ietekmē dažādi faktori, tostarp ģenētika, dzīvesveids un alerģijas. Liela loma ir arī videi — urbanizācija, gaisa piesārņojums un ventilācijas telpās saasina simptomus un var izraisīt astmu maziem bērniem. Visbeidzot, astmas lēkmi var izraisīt vairāki tiešie ierosinātāji, lai gan tie atšķiras atkarībā no cilvēka un laika. Daži piemēri:
- Alerģiskie ierosinātāji: putekļu ērcītes, dzīvnieku spalva, pelējums, ziedputekšņi, dzīvnieku proteīni un pārtikas piedevas.
- Nealerģiskie ierosinātāji: dūmi, izplūdes gāzes, krāsu izgarojumi, parfimērija, mazgāšanas līdzekļi, krīts, tipogrāfijas krāsa, migla, temperatūras svārstības, auksts gaiss. Šie ierosinātāji ietekmē ikvienu, taču astmas slimnieki pret tiem ir juīgāki nekā citi.
- Lēkmi var izraisīt arī fiziska piepūle, stress, spēcīgas emocijas un hiperventilācija. Elpceļu infekcijas var stāvokli uz laiku pasliktināt.
Astmas kontrole
Astmas slimnieki cieš no tādiem simptomiem kā žņaudzoša sajūta krūtīs, apgrūtināta elpošana, lēkmjveidīgs klepus un nogurums. Kaut arī astmu nav iespējams izārstēt, to var ļoti efektīvi kontrolēt, izvairoties no iepriekš minētajiem ierosinātājiem. Šā iemesla dēļ ir ieteicams regulāri un pamatīgi vēdināt māju un uzturēt to tīru, īpašu uzmanību pievēršot guļamistabai. Turklāt ir svarīgi izvairīties no tabakas dūmiem (pat no to pasīvas ieelpošanas), nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāti — protams, ja ir tam piemēroti vides apstākļi, — un nepieļaut lieko svaru.
Astma un vasaras karstums
Tāpat kā siena drudža gadījumā, karstums izraisa arī astmas simptomu saasināšanos. Tas galvenokārt ir saistīts ar mitruma palielināšanos un biežāku bezvēju — abi šie faktori palielina putekšņu līmeni un veicina vasaras smoga veidošanos.
Daži padomi:
- Dzeriet pietiekami daudz ūdens, lai nepieļautu elpceļu gļotādas sausumu. Var dzert arī tomātu sulas, buljonus un augļu sulas, taču ierobežojiet alkohola, tējas un kafijas lietošanu.
- Izvairieties no nevajadzīgas piepūles. Nenodarbojieties ar sportu, ja gaisa temperatūra pārsniedz 30 °C. Izvairieties arī no smoga, dūmiem un jebkā, kas var kairināt elpceļus.
- Izvairieties no karstuma un meklējiet vēsas vietas. Laiku pa laikam uzlieciet uz kakla aizmugurējās daļas aukstu dvieli, uzturieties ēnā un uzturiet mājokli vēsu.
- Ja astmas simptomi saasinās, sazinieties ar savu ārstu un noskaidrojiet, vai drīkstat palielināt zāļu devu.
- Vai ar astmu slimo jūsu bērns? Nekad neatstājiet viņu karstā laikā vienu pašu mājās vai automobilī.
Gaisa kondicionēšanas loma cīņā ar astmu
Ņemot vērā vides faktoru būtisko nozīmi, gaisa kondicionēšanas iekārta vai gaisa attīrītājs ir lielisks palīglīdzeklis cilvēkiem, kas sirgst ar astmu. Gaisa attīrītājs attīra gaisu no kaitīgām vielām, un gaisa kondicionētājs rada patīkamāku temperatūru — ar nosacījumu, ka sistēma tiek pareizi lietota un uzturēta. Ir iespējams arī veikt speciālus pasākumus atkarībā no ierosinātājiem, kas izraisa jūsu lēkmes:
- Ideālais mitruma līmenis ir robežās no 40 % līdz 60 %. Simptomi saasinās gan pārāk sausā, gan pārāk mitrā vidē. Ja jums ir alerģija pret putekļu ērcītēm vai pelējumu, ņemiet vērā, ka tiem patīk mitrums un karstums. Turpretī pārāk sauss gaiss izraisa smakšanas un sēkšanas sajūtu.
- Nodrošiniet, lai iekštelpu un āra gaisa temperatūras starpība nebūtu pārāk liela — tai nevajadzētu pārsniegt 5-8 grādus. Lielāka temperatūras atšķirība var izraisīt astmas simptomu saasināšanos.
- Izvēlieties gaisa kondicionēšanas iekārtu ar gaisa attīrītāju vai sistēmu, kas spēj gaisu mitrināt un sausināt.
- Lieciet gaisa kondicionēšanas sistēmu regulāri pārbaudīt, lai nodrošinātu tās optimālu darbību.
