Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana tiek uzskatītas par diviem lielākajiem mūsu gadsimta draudiem, kuru nopietnās un savstarpēji saistītās sekas ietekmē vidi, veselību un ekonomiku.
Pēdējā gadsimta laikā esam novērojuši pastāvīgu ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanos atmosfērā, kas izraisa globālās temperatūras paaugstināšanos. Temperatūras paaugstināšanās ilgākā laika posmā izraisa klimata pārmaiņas, palielinot saslimšanas risku, nokrišņu un noteces biežumu, kā arī vētru radītos postījumus. Klimata parametru izmaiņas, ne tikai temperatūras, bet arī nokrišņu, mitruma, vēja un saules starojuma ziņā, neizbēgami ietekmēs ēkas, kas ir saskarnes punkts starp ārpusi un iekštelpām.
Siltumsūkņa uzstādīšana samazina CO2 emisijas, izmantojot atjaunojamo enerģiju
Rezultāti rāda, kā vidējās temperatūras celšanās (ziemā) veicina enerģijas pāreju uz elektrisko siltumsūkņu izmantošanu, aizstājot fosilo kurināmo.
Siltumsūkņi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % salīdzinājumā ar tradicionālajām apsildes un dzesēšanas metodēm. Siltuma avota trūkums padara šo metodi par reālu risinājumu cīņā pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Siltumsūkņi iegūst siltumenerģiju, kas apjoma ziņā ir daudzreiz lielāka nekā elektrības daudzums, kas nepieciešams to darbināšanai, un, ģenerējot šo elektrību, izdalās CO2 izmeši, kas iespējams uz degšanu balstīta aprīkojuma efektivitātes ierobežojumu dēļ.
Tādēļ siltuma utilizācijas rezultātā radušās CO2 emisijas var drastiski samazināt, pateicoties sinerģiskajam efektam, ko rada oglekļa samazināšanas progress enerģijas avotu portfelī un turpmāki siltumsūkņu energoefektivitātes uzlabojumi. Siltumsūkņos atjaunojamā enerģija funkcionē kā galīgā enerģija: tie darbojas ar 100 % zaļo elektroenerģiju un mūsdienās nodrošina 100 % atjaunojamu, bezizmešu siltumapgādi un dzesēšanu.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir veids, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām, un siltumsūkņi šo mērķi sasniedz, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunojamo enerģiju vai izmantojot lieko enerģiju, kas citādi tiek izšķērdēta. Rezultātā tiek uzlabota efektivitāte, nodrošināts tīrāks gaiss un tiek sperti soļi pretī emisiju likvidēšanai dažādās ekonomikās un sabiedrībās.
Eiropas likumdošanas un politiskais konteksts
Siltumsūkņu uzstādīšana ir būtisks jautājums Eiropas Komisijai, kas izvirzīja vērienīgo mērķi apsvērt apsildes un aukstumapgādes sektora elektrifikāciju par vienu no stratēģiskajiem ceļiem dabasgāzes importa samazināšanai.
Saskaņā ar EHPA statistiku 2017. Gadā Eiropā tika pārdots vairāk nekā 1,1 miljons siltumsūkņu, sasniedzot 10,6 miljonu ierīču ražošanas jaudu. Šis uzstādītais ierīču apjoms nodrošināja 29,8 Mt oglekļa emisiju samazinājumu, kā arī ļāva iegūt 116 TWh no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas, un tas palīdzēja samazināt galīgo enerģijas pieprasījumu par 148 TWh.1
3 labākie siltumsūkņu tirgi Eiropā ir Francija, Itālija un Spānija, kur ir pārdoti vairāk nekā 50% no pārdotajām ierīcēm ierīcēm. 10 lielākās siltumsūkņu pircējas, starp kurām ir arī Zviedrija, Vācija, Norvēģija, Somija, Dānija, Šveice un Austrija, ir atbildīgas par 90% no visām pārdotajām ierīcēm. Eiropas siltumsūkņu asociācija (EHPA) lēš, ka potenciālie pārdošanas apjomi visā Eiropā, pieņemot, ka visos tirgos tiks sasniegta tāda pati izplatība kā nupat minētajos tirgos, pārsniegtu 6 miljonus ierīču gadā. Siltumsūkņu ieviešanai ir izšķiroša nozīme pārejā uz tīru enerģiju un oglekļa neitralitātes sasniegšanā.
Pāreju uz atjaunojamām un efektīvām apsildes un dzesēšanas tehnoloģijām ēkās, rūpniecībā un tīklos ir nepieciešams veikt steidzami. Arī Eiropas Komisijas ziņojumā par tīras enerģijas tehnoloģiju konkurētspēju izteikts aicinājums pastiprināt siltumsūkņu tehnoloģijas attīstību. Eiropas Zaļā kursa rūpniecības plānā siltumsūkņi ir identificēti kā viena no svarīgākajām tehnoloģijām ES klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai.2 Ņemot vērā siltumsūkņu stratēģisko nozīmi ES dekarbonizācijas un pārejas uz tīro enerģiju mērķu sasniegšanā, Eiropas Komisija 2023. gada aprīlī uzsāka vēl vienu nozīmīgu iniciatīvu, kuras galvenais mērķis ir tieši paātrināt siltumsūkņu uzstādīšanu Eiropas tirgū, pārvarot šķēršļus un kritiskos jautājumus, kas joprojām ierobežo to attīstību visā Eiropā.
Siltumsūkņu uzstādīšana pilsētu ēkās
Siltumsūkņi ir apsildes un karstā ūdens nodrošināšanas risinājums gan vienģimenes, gan daudzģimeņu mājokļiem.
Siltumsūkņu īpašības padara tos par ideālu tehnoloģiju jebkāda veida ēkām ar pietiekamu siltuma sadales virsmu, lai nodrošinātu ērtu temperatūru telpās pie salīdzinoši zemām siltuma sadales sistēmas temperatūrām. Šīs prasības tiek izpildītas visās jaunbūvēs, tostarp “gandrīz nulles” enerģijas un “pasīvajās” mājās un papildus enerģiju ražojošu ēku būvprojektos. Tāpat siltumsūkņi var aizstāt katlus, kad tiek veikta ēku pilnīga renovācija.
Lai sasniegtu 2030. gada mērķus un panāktu nepieciešami strauju siltumenerģijas ražošanas dekarbonizāciju, būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārtraukt tradicionālo zemas efektivitātes ģeneratoru uzstādīšanu jaunbūvēs un fosilā kurināmā ģeneratorus aizstāt ar jauniem modeļiem.
Ēkas ir būtisks oglekļa emisiju avots. Plašākai ekonomikai pārejot uz neto nulles emisiju līmeni, dažādas ieinteresētās personas cenšas veikt dekarbonizācijas pasākumus. Telpu un ūdens sildīšanas sistēmu elektrifikācija ir viens no veidiem, kā samazināt ēku radītās emisijas, un elektrisko siltumsūkņu tehnoloģija ir pierādījusi sevi kā dzīvotspējīgu risinājumu, kas atsevišķos tirgos ir uzlabojusies un kļuvusi izmaksu ziņā konkurētspējīga.
Ilgtspējīga dzīvojamo ēku fondu izveide, veicot siltumsūkņu uzstādīšanu
Esošās ēkas veido aptuveni 40% no enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā (ES), ierindojot tās starp lielākajiem CO2 izmešu avotiem Eiropā (Fosilo kurināmo apkures sistēmu aizstāšana ar sistēmām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, ir galvenā enerģētikas un klimata politikas problēma un viens no priekšnoteikumiem CO2 emisiju samazināšanai klimatam labvēlīgā līmenī.
Lai gan siltumsūkņu uzstādīšana jaunbūvēs tiek veikta, izmantojot standartmetodi, esošo apkures sistēmu nomaiņa ar siltumsūkņiem ir sarežģītāka, taču ārkārtīgi svarīga. Siltumsūkņu sistēmas ir ekonomiski ilgtspējīgi risinājumi daudzos pielietojumos. Patiešām, jaunizbūvētās, dzīvojamās ēkās siltumsūkņu sistēmas ir sasniegušas labi izveidota tirgus statusu. Šajā nozarē prioritāte ir energoefektivitāte un apsildes un dzesēšanas funkcijas vienā unikālā iekārtā. 2021. gadā maza izmēra siltumsūkņu tirgus dzīvojamo ēku un terciāra sektora vajadzībām piedzīvoja pieaugumu par 34 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ES sasniedzot gandrīz 2,2 uzstādītu ierīču. 3
Būvniecības sektorā enerģijas patēriņa attiecībai pret kopējo enerģijas patēriņu ir liela nozīme. Šī iemesla dēļ siltumsūkņu izmantošana siltuma piegādei lielajam daudzģimeņu māju un daudzdzīvokļu māju sektoram var būtiski samazināt CO2 izmešus. Vēl viena priekšrocība ir perfektā saderība ar fotoelektriku, saules siltumenerģiju un siltumtīkliem, kas var vēl vairāk palīdzēt sasniegt ilgtspējību.
Secinājums
Siltumsūkņu pakāpeniska ieviešana var samazināt vai pat novērst nepieciešamību izmantot fosilā kurināmā enerģiju būvniecības nozarē un tādējādi dzēst negatīvās fosilā kurināmā radītā piesārņojuma sekas.
Siltumsūkņu ieviešanas paātrināšanai lielā mērogā būtu tālejoša ietekme uz pasaules enerģētikas nozari, un tā nodrošinātu ieguvumus arī saimnieciskajai darbībai, videi un klimatam. Šā iemesla dēļ plaša mēroga siltumsūkņu tehnoloģijas ieviešana varētu palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību.
