Gaisa kondicionēšanā izšķir divus siltuma veidus:
- sajūtamais siltums
- latentais siltums
Sajūtamais siltums
Kad kāds ķermenis tiek sildīts, palielinoties apsildes intensitātei, palielinās ķermeņa temperatūra. Šo temperatūras palielināšanos sauc par sajūtamo siltumu. Līdzīgi, aizvadot siltumu no kāda ķermeņa, tā temperatūra samazinās, un šo aizvadīto siltumu arī sauc par sajūtamo siltumu. Siltumu, kas izraisa temperatūras izmaiņas kādā ķermenī, sauc par sajūtamo siltumu.
Latentais siltums
Visas dabā sastopamās tīrās vielas spēj mainīt agregātstāvokli. Cietas vielas spēj kļūt par šķidrumiem (ledus par ūdeni) un šķidrumi – par gāzēm (ūdens par tvaiku), taču, lai šīs izmaiņas varētu notikt, ir nepieciešams palielināt vai aizvadīt siltumu. Siltumu, kas izraisa šīs izmaiņas, sauc par latento siltumu.
Tomēr latentais siltums neietekmē vielas temperatūru – piemēram, ūdens vārīšanās laikā tā temperatūra pastāvīgi ir 100 °C. Siltums, kas tiek pievienots, lai ūdens turpinātu vārīties, ir latentais siltums. Siltumu, kas izraisa vielas agregātstāvokļa maiņu, nemainot vielas temperatūru, sauc par latento siltumu.
Zināt šo atšķirību ir būtiski svarīgi, lai varētu saprast, kāpēc dzesēšanas sistēmās tiek izmantots aukstumaģents. Tas arī palīdz saprast, kāpēc dzesēšanas jaudas definīcijā tiek izmantoti termini „kopjauda” (sajūtamais un latentais siltums) un „sajūtamā jauda”. Dzesēšanas ciklā latentā siltuma aizvadīšana no gaisa izraisa kondensāta veidošanos ierīcē. Sajūtamā jauda ir jauda, kas nepieciešama, lai samazinātu temperatūru, un latentā jauda ir spēja aizvadīt no gaisa mitrumu.